SRA S1 TPU#1

SRA S1 TPU #1

Tavs braucējs ,dodoties uz kādu no komandas pieteikšanos (komandas nosaukumu droši var izdomāt ) ,tomēr tu nedaudz aizkavējies ,un nokavē . Jau braucot prom tu pēkšņi iebrauc kādā bedrē un nokrīti no sava velosipēda. Pēkšņi no blakus stāvošas automašīnas izkapj komandas menedžeris .

Uzdevums : Uzrakstīt 50 - 150 garu asprātīgu dialogu ,kurā atēlots kā pēc šīs neveiklās situācijas komandas menedžeris pieņem tevi komandā .

Termiņš : Nenoteikts.

Atlīdzība : 1 TP par pieteikšanos , 0-4 TP par kvalitāti.

Es , jaunais braucējs , Joaquim Lasada pēc sava kārtēja treniņa pēkšņi iedomājos , ka varbūt man vajadzētu izmēģinat veiksmi profesionālā komanda. Devos mājas , paēdu , nomazgājos , iegāju internetā un pirmais ko es atradu bija Omega-Delfin Pro Cycling Team un redzēju , ka tieši šobrīd viņi ir treniņnometnē Latvijā! Tā nu es paķēru savu MTB riteni un devos uz Viesnīcu "Latvija" kur komanda un tās menedžeris (Roberts Birkavs) bija apmetušies. Tā nu es braucu un pēkšņi no sānielas pilnā ātruma iznesās Honda un mani nonesa. Ritens bija pagalam un no tās izkāpa kāds vīrietis ar brillēm.
"Ko tu dari? Skaties kur tu brauc , dullais!"
"Atvainojiet , es nedaudz aizdomājos" Es noteicu
Tā nu mēs aizrunājāmies un es jautāju: "Jūs gadījumā neesat Omega-Delfin ģenerālmenedžeris? Viņš ir ļoti līdzīgs jums". "Jā , es esmu" Viņš atbildēja!
"Vai jūs nevarētu mani paņemt komandā?" Es jautāju
"Labi , sēdies mašīna un braucam" Viņš aši atbildēja.
Tā nu es iekļuvu Omega-Delfin Pro Cycling Team!

PS. Ja forums nobruks es jums prasīšu savu laiku atpakaļ!!!

Kādu dienu sēdēdams un domādams par savu nākotni un par savu hobiju riteņbraukšanu(līdz tam brīdim), kad pēkšņi man atausa ideja, varbūt kļūt par profesionālu braucēju? Tā nu es devos pie sava datora un meklēju kādu profesionālu komandu, kur varētu pieteikties, tā es aizmeklējos tik tālu, ka attapos, ka esmu jau plašajā Krievzemē un tur man acīs iekrita komanda "Katjusha". Šī ir viena no vadošajām Pasaules komandām un tāpēc devos taisnā ceļā uz Krieviju.

Pēc sarunas devos prom uz mājām, es biju braucis ar riteni kādu brīdi pa Krieviju, un tad... BaBaHHHH... Es atrodos milzīgā grāvī. Pēkšņi no mašīnas izkāpj kāds gara auguma vīrs ar kreklu uz kura ir uzraksts Katjusha.
"Vai jūs esat kāds Katjushas fans?" es prasu.
"Vai tu esi pilnīgi atdauzījis galvu, es esmu Katjushas ĢM ar kuru tu runāji pirms 30 minūtēm!" Izsmejoši atbild Andrejs (viņš nav īstās Katjusha ĢM)
"Atvainojiet! (Nedaudz apjucis) Ar šādu iznākumu jūs noteikti mani nepieņemsiet komandā!" Es skumji nosaku.
"Nekādā gadījumā, mēs meklējam tieši tādas neprašas kā tu, lai varam attīstīt savu jaunatnes komandu un tās līmeni, sēdies mašīnā braucam parakstīt papīrus"

Lūk šāds bija mans atgadījums, kā es tiku Katjuša velokomandā!

Es,Andy Collinson,tik tikko ierados Latvijā no savas dzimtenes,lai meklētu te jaunu komandu ,lai turpinātu savu karjeru!Tā nu es paķēru savu riteni un gāju atrādīties vienai no komandas vadībai.Trase bija sarežģīta,vietām pat dubļaina un traucoties gaismas ātrumā nepamanīju vienu no bedrēm un pārkritu pāri stūrei.Nedaudz pavārtījies paskatījies uz savu riteni,un tam abas riepas bija "8".Un tad pie manis pienāca onkulis ar brillēm...
"Nu veci,nevajag tā traukties,šī nav tāda trase" (mierīgā balsī)
"Jā,bet ātrums mani aizrauj un grūti lēnāk.Mēģināšu tagad prātīgāk!"(es nedaudz apsities)
"Nē,nē!Ko jūs?Mums tieši vajag braucējus,kas nemāk apstāties un ir gatavi uz visu!Braucam nomazgāties un tad nokārtot formalitātes līgumam!"(pasmaida...)

Bija agrs piektdienas rīts. Es, Ville Ihalainenn, pēc ikrīta treniņa devos uz norunāto tikšanos ar Alpha Racing komandas menedžeri. Mani draugi jau bija iekļāvušies kādā komandā uz nākošo sezonu, bet es vēl nē, tāpēc steidzos.
Bet, šķiet, ierados par vēlu, jo norunātajā tikšanās vietā neviena vairs nebija.
Biju nikns uz sevi, apgriezos riņķī un minu pedāļus no visa spēka. Niknuma pārņemts, nepamanīju uz ceļa bedri un likos taisni iekšā... Sekoja kritiens.
Ieraugu, kā no pāri ielai stāvošās mašīnas izkāpj kāds vīrietis, gara auguma, sportisks.
"Kur tad Tu tā steidzies? Redz, tavs braucamais beigts," ierunājās vīrietis, pienākot klāt un palīdzot piecelties.
"Ai, bija norunāta tikšanās ar vienas riteņbraukšanas komandas menedžeri, lai noslēgtu līgumu uz nākošo sezonu, bet laikam treniņā par tālu aizbraucu un neaprēķināju laiku, kad varētu ierasties un laikam nokavēju," atbildēju viņam.
"Mjā, nesies Tu kā vējš, tas gan. Tev labi sanāk, būtu spoža karjera, ja nevārtītos pa bedrēm," vīrietis iesmējās, "Traumējis sevi neesi?" viņš turpināja.
"Traumas nav galvenais, galvenais ir tas, ka palaidu garām savu iespēju iekļūt lielajā sportā..." atbildēju ar nožēlu.
"Zini, man šķiet, ka tomēr viss Tev vēl nav beidzies, jo es esmu komandas menedžeris," vīrietis jautri ierunājās, uzsitot man pa plecu.
"Tiešām?" pārsteigts ierunājos.
"Tik tiešām," atbildēja menedžeris, "un Tev tiešām jābūt prātīgākam uz Latvijas ceļiem, lielākā daļa nav domāta sacīkstēm," vēlreiz jokojot atbildēja vīrietis.
"Jā, tik tiešām. Bet es jau domāju, ka esmu neveiksminieks," saku viņam smaidot.
"Domāju, ka pēc iestāšanās mūsu komandā ar Tevi kopā būs tikai veiksme," teica menedžeris.
"Es ceru!" īsi atbildēju.

Jau nākamajā dienā pēc šīs kuriozās satikšanās un sarunas es kļuvu par Alpha Racing komandas dalībnieku.

Lebron Jenkins tik tikko ieradies Latvijā no Amerikas,lai meklētu jaunu komandu , un lai turpinātu savu karjeru!Es paņēmu riteni un devos sevis sarūnātajai komandai atrādīties. Trase bija līkumaina,vietām pat bedraina un traucoties gaismas ātrumā nepamanīju vienu no bedrēm un pārkritu pāri stūrei, apmetot 2 salto. Nedaudz pagulējis peļķe, paskatījies uz savu riteni,un tam abi riteņi bija nolūzuši. Laikam nav labi zagt omīšu riteņus. Tad pie manis pienāca onka ar kepku.
"Nu, Ārmstrong,nevajag trikus rādīt,šī nav vingrošana" (mierīgā balsī)
"Es jau netīšām..."(es nedaudz apsities)
"Mums tieši vajag braucējus,kas ir atlētiski!Braucam nomazgāties un tad nokārtot formalitātes līgumam!"(pasmaida...)

Artēmījs Fauls bija pavisam jauns riteņbraucējs. Viņam bija tikai 15 gadi. Viņa vecāki bija nomiruši pirms nepilna gada, atstājot viņam mantojumā krietnu naudas sumiņu. Nauda Artēmīju neinteresēja, viņš gribēja izsciest savas bēdas vienatnē. Nīgrā vecmāmiņa arī nebija nekāds mierinājums. Kādu dienu Artēmījs atrada kādu sporta veidu, kā pilnīgi netraucēti atļāva viņam būt vienatnē un izsciest savas bēdas. Šis sporta veids bija riteņbraukšana.  Nu viņš cauru dienu nekā cita nedarīja, kā tikai brauca ar riteni. Pēc neilga laika Artēmījs pieteicās kādas vietējās sacensības. Viņš piedalījās viens, bez komandas. Pārējie sacensību dalībnieki tikai smējās, un teica, ka viņš viens neko nespēšot izdarīt. Bet viņš spēja! Šis bija vienas dienas sacensības, jau sacensību pusē varēja manīt, ka Fauls ir ļoti spējīgs, un, ka vientuļie braucienu ir daudz ko devuši. Viņš viens pats spītīgi turējās līdzi labākajām komandām. Pēdējā kilometrā viņš izvirzījās vadībā . Jau varēja manīt finiša līniju, kad pēkšņi viņš apjuka. Viņš saprata, ka viņa ir šeit nepiedalās uzvaras pēc. Viņš negrib, lai viņu kāds 
ierauga un viņu slavē. Vairāk par visu viņš vēlējās vientulību. Viņš strauji nobremzēja, palaižot garām kādus 10 citus braucējus. Tūlīt pēc sava finiša viņš devās uz māju pusi, solīdamies, ka neko tamlīdzīgu nekad vairāk nedarīs. Pēkšņi no likuma lielā ātrumā izbrauca mašīna, Artēmijam nekas cits neatlika kā braukt iekšā tuvumā esošajā grāvī. Mašīna tūlīt pat aizbraucam it kā nekas nebūtu noticis.  Tūdaļ klāt piebrauca vēl kāds vello braucējs, kuru Fauls jau bija redzējis sacensību laikā. Sveicināts, es esmu Vairogs, Alpine Grand galvenais menedžeris. Es tevi redzēju sacensībās. Arī es tajās piedalītos, lai varētu atrast jaunus talantus. Tagad klausies- izvēlies pats, ar labu, vai ļaunu, bet tu man tagad sekosi uz tuvējo restorānu, lai es varētu ar tevi nedaudz aprunāties. Fauls neko neteica, tikai nogrozija galvu un devās Vairogam līdzi.

ProCycling -  5 TP 
matiss.kokins -  4 TP 
colinnson- 3 TP 
DouUbLed -  5 TP 
martinsolo  -  3 TP 

Lūgšu sprunģēnu novērtēt manu darbu.

Sandij , es negribu būt riebīgs , bet tavā darbā neredzu dialogu !
Viss vienā putrā !

Nderush dzimis Kenijā , māte kenijiete - tēvs Francūzis - bijušais velosportists - lai gan viņš ne ar kādiem sasniegumiem karjeras laikā neatzīmējās - izņemot braukšanu amatieru komandās un to ,ka bij pirmais Kenijas velosportists !


Dēls iet tēva pēdās !
Jau agrā bērnībā ģimene pārcēlās uz dzīvi Francijā , te arī bij lielākas iespējas nekā tādas būtu Kenijā - Nderush gan varēja profesionāli trenēties ,gan ieguva augstāko izglītību !


Pabeidzot skolu , Nderush nolēma sameklēt vietu kādā no Pro Tūres komandām , tādēļ bij ieradies Latvijā painteresēties par darba iespējām - bet nebij apmierināts ,ka šeit ir tik maz profesionālu komandu , tādēļ atmetot cerības atrast darbu šeit - viņš nolēma vienkārši pāris dienas pabraukāt apkārt un pavērot Latvijas dabu un tās iedzīvotājus !


Viņš bij vīlies par Latvijas ceļiem - jo uz Francijas ceļiem bedres meklējot neatradīsi , bet te viena uz otras !
Pāris dienās nācās nomainīt sešas pārsistās riepas !


Tā arī šajā lietainajā dienā - bedre un pārplēsta riepa ! Paņēmis riteni pie rokas ,viņš domīgs devās atpakaļ uz viesnīcu !


Bet te aiz muguras notaurē automobīlis , Nderush pat nedaudz pārsteigumā paleca sānis !


No mašīnas izkāpa pats Lenss Armstrongs , viņi jau bij pazīstami agrāk - kad bij piedalījušies kopīgās treniņnometnēs !





Armstrongs : Sveiks, Nderush ! Ko dari Latvijā ?

Nderush : Meklēju darbu profesionālā komandā , bet laikam te nekas nespīd !
Man piedāvāja braukt kaut kādā Liepājas komandā , bet algu nemaksāšot - jo redz, viņiem sponsors esot bankrotējis !
Bet kādi vēji pašu atpūtuši uz Latviju ?

Armstrongs : Es tikai cauri braucot ! Biju kā skauts devies uz Kazahstānu meklēt jaunos talantus !
Un vienu varu tev teikt droši - Latvijā tava kalibra braucējam nav ko meklēt !
Bet man tev jautājums - kādēļ nemeklē vietu Francijā ?

Nderush : Francijā nedaudz apjautājos , bet nekādus konkrētus piedāvājumus nesagaidīju , bet gribas tomēr palikt un braukt Eiropā !
Tādēļ biju aizbraucis uz Krieviju , bet tur pārāk neatsaucīgi komandu vadītāji - paši nezin ko grib !
Pabiju pēc tam Baltkrievijā , Lietuvā , Polijā un tagad ierados Latvijā !

Armstrongs : Nderush man tev ir viens piedāvājums , es tevi pazīstu jau sen un zinu uz ko esi spējīgs !
Es vakar runāju ar vienas franču vienības menedžeri vārdā Vairogs - viņš meklējot izturīgu un spēcīgu braucēju , es tā domāju - tu būtu kā radīts šai komandai !

Nderush : Vari pastāstīt ko sīkāk par komandu ?

Armstrongs : Komanda tika dibināta Itālijā , bet pārcēlās uz Franciju !
Šobrīd uz sezonu tiek lasīts kopā sastāvs !
Viņi koncentrējas uz lielajām tūrēm un ir ieguvuši tiesības jau šosezon piedalīties Giro !

Nderush : Kādi ir viņu mērķi ?

Armstrongs : Visaugstākie ...

Nderush : Tour de France ?

Armstrongs : Tai skaitā ...

Nderush : Nu tad vēlos mēģināt !

Armstrongs : Ok ,lec iekšā ! Braucam uz viesnīcu - vakarā piezvanīšu Vairogam ,lai tevi pareklamētu !




Aizbraucot viesnīcā , abi aizgāja uz bāru ,kur draudzīgi papļāpāja un iemalkoja bezalkoholisko vīna kokteili !
Vakarā kā solīts , Lenss piezvanīja Alpin Grande menedžerim un ieteica pavērot Nderushu Viarru !

Kad Nderush atgriezās savā otrajā dzimtenē - viņu jau lidostā izkāpjam no lidmašīnas sagaidīja pats Vairogs un aicināja uz komandas treniņnometni ,pēc kuras tika parakstīts līgums !

vairogs rakstīja:



Nderush :
Pabiju pēc tam Baltkrievijā 

Būtu mēs par to zinājuši...

Sandij, vērtēšu tavu darbu ar 5 punktiem, kaut gan nav dialoga! 

Vairogs - 5 TP ( dotu visus 10 ,ja vien varētu)

Kādu dienu Krists pēc kārtīga pārgājiena ar riteņiem devās mājās . Pa ceļam viņam attausa ideja par to , ka varētu būt profesionāls riteņbraucējs ... Domādams viņš aizmirsa par ceļu un ar milzīgu ātrumu iebrauca dubļu bedrē . Pats ar saviem spēkiem viņš no tās nespēja izkļūt , un sauca palīgā , tomēr neviens neatsaucās , līdz pie viņa kājām nostājās stalts un garš vīrietis ... Izrādījās , ka tas ir Alpin Grande komandas GM vairogs ..

vairogs :'' Sveiks puis .. redzēju kā Tu brauc , Tev ir talants .''
Krists :'' Sveiki ... paldies , jau sen sapņoju par profesionālu komandu riteņbraukšanā. ''
vairogs :'' Tev ir paveicies , vai Tu zini , kas es esmu ? ''
Krists :'' Nē , liecies redzēts , bet nevaru atminēties , kur esmu Tevi redzējis. ''
vairogs :'' Es esmu jaunās riteņbraukšanas komandas Alpin Grande GM , vai vēlies pie mums braukt ? Mēs meklējam jaunus , talantīgus braucējus . ''
Krists :'' Protams .. paldies .. esmu tik laimīgs !''
vairogs :'' Rīt tiekamies *iedod Kristam vizītkarti* , tad arī runāsim par līgumu . Uz redzi . ''
Krists :'' Paldies , būšu .. uz redzi . ''

Megamainds - 3 TP

Bija kārtējā nedēļas nogale. Toms izmēģināja savu jauniegūto kalnu divriteni, ko viņam uzdāvināja draugi. Tā nu viņš braukāja, cik nu paugurainajiem Siguldas posmiem. Braucot mājās pēc 3h garās divriteņa izmēģināšanas, Toms noguris brauca pa Latvijas brīnešķīgajiem ceļiem... . Viņš aizdomājās par profesionāļa kerjeru un izbrauca ceļa vidū. Protams ceļa vidū tieši vajadzēju būt lielai bedrei, kurā Toms arī iebrauca un nokrita ! Guļot ceļa vidū ar divriteni cieši pie rokām ,viņš aizsprostoja ceļu automašīnām. Tieši tā gadījās ,ka no abām pusēm, pašā priekšā tieši pretī Tomam - stāvēja divas ļoti svarīgas mašīnas , ar ne mazāk svarīgiem cilvēkiem tajās. No vienas puses melnā Mersedesā sēdēja Euskadi - Belarusbank ģenerālmenedžeris , no otras puses - baltā Audi - Alpin Grande ģenerālmenedžeris. Abi vienlaicīgi izkāpa, no saviem glaunajiem auto un steigšus metās palīdzēt Tomam. Uzzinājuši , kas viņam kaiš , viņi izsauca Ātro Palīdzību. Pēc 15 minūtēm Ātrā Palīdzība atbrauca un konstatēja , ka Tomam nekas īpaš nebija, un dzīvībai nekas nedraudēja - tikai pāris skrambas . Ātrā Palīdzība aizbrauca prom un abi menedžeri ziņkārīgi uzjautāja Tomam , kā viņu sauc , un ar ko nodarbojas , un tas bija arī skaidrs , jo abi bija ieraudzījuši, ka Tomam blakus ir velosipēds. Toms atbildēja skaidri - viņu sauc Toms Liniņš , viņš nodarbojās ar riteņbraukšanu - riteņbraukšanā viņš specalizējās pārsvarā uz kalniem un pauguriem , bet viņš nebija nekāds kalnu speciālists. Toms arī pateica , ka tagad viņš brauca mājās no treniņa. Uzzinājuši , ka Toms iur riteņbraucējs abi menedžeri sāka piedāvāt Tomam braukt viņiem līdzi un parakstīt līgumu ar viņu komandām. Toms brīdi padomājis un izdomājis, ka varētu veikt , tādu , kā nelielu ''izsoli'', un viņš piedāvāja , ka starta likme varētu būt 500 tūkstoši.Alpin Grande GM uzreiz pieteicās, kā starta likmes licējs, bet Euskadi - Belarusbank GM arī nebija tik viegli uzveicams un viņš piedāvāja 750 tūkstošus. Alpin Grande GM arī ilgi nedomājot pārsolīju uz 1 miljonu. Bet ar to ari viss beidzās , jo izrādās , ka Euskadi Belarusbank GM kontā nebija vairāk par 750 tūkstošiem palicis. Tā nu Toms iekāpa Alpin Grande GM mašīnā , un viņi kopā aizbrauca uz viņa biroju parakstīt līgumu.

Paldies par uzmanību !


Kopā vārdi : 338 !!!

Bija saulaina rudens diena Londonā (diez gan neierasti, es zinu) un Stefans devās uz savu pirmo īsto darba interviju, lai iekļūtu Londonas vadošajā velobraucēju komandā "Streetgazers GB". Lai gan komanda jau bija viņu noskatījusi pirms pāris nedēļām notikušajā treniņnometnē, atlika vien tāds sīkums kā tikšanās ar komandas valdi un līguma parakstīšana. Pa ceļam uz šo formālo tikšanos Stefanam radās neliela ķibele. Viņa auto atteicās darboties un ceļu uz ofisu nācās mērot kājām. Pa ceļam, diez gan neveiksmīgi cenšoties pāriet ielu, viņš iesaistījās vārdu pārmaiņā ar kādu vīrieti automašīnā, kurš viņu gandrīz notrieca.

Stefans (turpmāk S.) - Kas tu akls esi?
Vīrietis (turpmāk X.) - Atvainojiet? Jūs bijāt tas, kas kā maniaks pēkšņi izdomāja šķērsot ielu neatļautā vietā!
S. - Maniaks? Kaut kas apbrīnojams.
X. - Jā, jūs esat tas apbrīnojamais, kas neredz, kur iet.
S. - Un jūs esat tas, kas skrien kā aptracis apdzīvotā teritorijā. Kas jums māja deg vai, ka jūs tā steidzaties?
X. - Es dodos uz ofisu, lai pieņemtu darbā kaut kādu vietējo nelgu.
S. - Jūs tiešām nemākat novērtēt cilvēkus. Raķešzinātnieks esat vai?
X. - Nē! Riteņbraukšanas komandas valdes loceklis.
S. - Amm. Ko? Es.. es.. Es atvainojos, bet šim jābūt kādam pārpratumam.
X. - Ko tu te murgo atkal?
S. - Vai jūs esat Streetgazers GB valdes loceklis?
X. - Jā.
S. - Holy mother of pie... Es esmu tas nelga, kas dodas pie jums.
X. - Ou. Šī saruna kļuva no nedaudz savādas vārdu apmaiņas ļoti neveiklā vienā acu mirklī.
S. - Es atvainojos par to, ko jums sarunāju. Esmu Stefans Džei Olivanders. Atvainojiet, ka biju tik neuzmanīgs.
X. - Amm. Viss kārtībā. Es domāju, ka tev derētu doties man līdzi uz ofisu. Kāp iekšā.

Par to, kas notika vēlāk, vēsture klusē, bet skaidrs ir viens, šī diena Stefanam iemācija, ka liktenis var būt pamatīga maita.

Kā jau katru gadu šajā laikā notiek braucēju atrādīšanās komandām. Uz vienu no tādām devās arī riteņbraucējs ZiggY BigZ. Dēļ tā ka viņš bija aizgulējies viņam sanāca nokavēt atrādīšanos un dēļ tā netikt komandā. Nepietiek ar to ka viņš netika paņemts komandā vēl sāka arī līt lietus. Tā nu dusmīgs un murmulēdams zem deguna viņš brauca prom. Taču tas arī vēl nebija viss, kur gadījies kur nē, priekšā bija bedre kurā tad nu viņš arī iebrauca. Cilvēki smējās par viņu. Satrieks un ar asarām acīs viņš piecēlās un jau taisijās braukt prom, taču tad no kādas automašīnas izkāpa vīrs baltā uzvalkā un uzrunāja viņu.

Menedžeris(turpmāk tekstā M)- Kas tad nu puiss ? Ko tāds bēdīgs ?
BigZ(turpmāk tekstā B)- Kāda jums daļa ?
M-Puiss, mierīgāk. Es jau tikai pajautāju, nevajag jau tik rupji uzreiz atbildēt.
B-Atvainojiet, man vienkārši ir neveiksmīga diena.
M-Stāsti, kas uz sirds.
B-Aj, tas vispār ir garš stāsts. Līst lietus un esmu pārsalis.
M-Kāp mašīnā, pa ceļam visu izstāstīsi.
B-Pa ceļam uz kurieni ?
M-Es tevi aizvedīšu mājās.
B-Labi.
Tā nu BigZ iesēdās mašīnā un sāka visu sāstīt.
B-Redzi, lieta tāda. Es esmu riteņbraucējs un šodien man bija jāatrādās vienai no pasaulē labākajām komandām, taču es to nokavēju un mani neizvēlējās. Un kā jūs redzējāt tad es vel iebraucu bedrē un sabojāju savu riteni.
M-Jā, tiešām neveiksmīga diena priekš tevi. Pag, tu esi riteņbraucējs cik sapratu ja ?
B-Jā, esmu.
M-Kā tad tevi sauc puiss ?
B-ZiggY BigZ
M-Hmmm.. Esmu dzirdējis par tevi.
B-Ko tieši ?
M-Nu ka tu esi labs daudzdienu tūres braucējs un labs kalnos kāpējs.
B-Paldies.
M-Zini, es esmu riteņbraukšanas komandas BRC(Big Racing Club) menedžeris un mums tieši pietrūkst viens tāda tipa braucējs kā tu.
B-Tiešām ?
M-Jā, tiešām. Tādēļ vēlējos tev jautāt vai tu būtu ar mieru braukt manā komandā ? Tiesa bez nokavēšanās
B-Es būtu jums pat pateicīgs ja jūs mani pieņemtu savā komandā.
M-Tad es saku šoverim lai brauc uz manu villu, kur pie siltas tējas apspriedīsim līguma detaļas ?
B-Jā, daram tā.

Tā nu ZiggY BigZ tika pie sava pirmā profesionāla līguma.

Tas notika negaidīti, kad es nesos no kalna lejā ar ātrumu 120KM/H
Pēkšņi izbrauca Mersis no mazas kalnu ielejas ceļa
Es aizķēros aiz viņa un aizlidoju kādus 30 metrus uz priekšu, bet tomēr neatslēdzos!
Es: Kas tu galīgi traks esi?
GM: Nē, man bij priekšroka, labās rokas princips, kā nekā.
Es: Bet varbūt tev tomēr bij jāzin, ka ar riteni nevar tādā ātrumā, tik ātri apstāties!
GM: Re kā tu apstājies, un, tik un tā spēkā ir labās rokas princips!
Es: Nu viss, man pietiek, tūlīt tev nebūs nekādas labās rokas!
GM: Pagaidi, pagaidi pamanīju ka tev ir labas iemaņas riteņbraukšanā. Varbūt vēlies pievienoties manai komandai?
Es: OOOOkey, Bet ritenis gan, tev jauns būs jānopērk man!
GM: Nekādu problēmu!

Saulaina diena! Saņa dodas pie komandas menedžera Miervalža Nemierīgā, lai pirmo reizi satiktos un apspriestu iespējamo sadrabību. Kreipāns, kā jau izcils riteņbraucējs nolēma doties uz darba interviju ar riteni. Ceļā no Valmieras līdz Rīgai nevisaij atapīgais sportist netīšam aizbrauca līdz Liepājai, ieraugot zīmi Liepāja Saņas bikses tautas valoda bija pilnas. Saprastdams, ka līdz intervijai ir palikušas 30 min , Kreipāns minās cik ātri viņa mazās kājiņas spēja, tomēr viņš Rīgā uz Čaka ielas stūra ieradās divas stundas par vēlu. Diezgan aizkaitinātais jaunietis klauvēja pie ofisa durvīm, bet neviena tur vairs nav. Saņa skaļi nobļāvās: Ej Dir*t!
Dusmās veicot pirmo minienu noplīst pedālis un Kreipāns nokrīt uz zemes un sāk vaidēt, kā maza meitene.
Saņa: Au, au, mammu (raud)
Pie brašā puikas piebrauc netīrs Aston Martins, no kur izkāpj tumsnējs resns večuks, un cenšas palīdzēt Kreipānam.
Saņa: Atkasies man jau tā slikta diena.
Večuks(M.Nemierīgais): Nepretojies es varu tev palīdzēt!
Saņa: Nevajag man tavu palīdzību
Večuks(M.Nemierīgais):: Izskatās, ka tev vajag palīdzību, tava seja izskatās vienkārši drausmīga!
Saņa: Es noskrāpēju tikai celi, seja man ir mātes dota, Opi!
Večuks(M.Nemierīgais): Atvaino dēls!
Saņa: Atvainoties tu vari kādam citam nejau man.
Večuks(M.Nemierīgais): Tevi nevajag aizvest uz mājam, izskatās, ka ritens ir metams!
Saņa: Nu labi, sliktāka jau šī diena nevarētu kļūt vispirms aizbraucu uz nepareizo pilsētu, tad nokavēju interviju ar vislabāko, jaukāko menedžeri šaipus okeanam Miervalža Nemierīgo kungu, tad salaužu savu vienīgo riteni, un tagad saņemu palīdzību no kāda noplukuša opja...
Večuks(M.Nemierīgais) Tu teici Miervaldis Nemierīgais
Saņa: Tev slikti ar dzirdi Opi?
Večuks(M.Nemierīgais): Es man liekas viņu zinu, sēdies mašīna parunāsim...
Saņa: Šaubos.

Abi iekāpj mašīnā...
Saņa: Te uz tehniskās ir rakstīt Miervalža Nemierīgā vārds! Tu esi zaglis!
Večuks: Nē esnemsu , Es esmu Miervaldis Nemierīgais!
Saņa: Beidz melot. Es zvanu policijai!
Saņa izlec no mašīnas un aizbēg. Pēc šī notikuma Saņa meiģinājis sazvanīt Miervalža biroju, bet nesekmīga, tā viņš nolēma pievienoties TheSRA, bet šeit arī nesekmīgi. Saņa apsver mest mieru savaij karjerai, pat īsti nesākot to.

Krisis06 - 4 TP