SRA S1 TPU#6

Tā kā Sandijs ar melnu muti joprojām rok kartupeļus un jauns uzdevums nav bijis jau pusmēnesi - nolēmu uzņemties iniciatīvu !


Uzdevums pavisam vienkāršs :
1) atrodiet velosporta bildi ,kurā būtu "it kā" redzams jūsu braucējs !
2) izdomāt īsu stāstiņu ,kas saistās ar šo konkrēto bildi un jūsu braucēju !

PIEMĒRS .
ATRODU ŠĀDU BILDI - IEDOMĀJOS ,KA TAS LEJĀ GUĻOŠAIS IR MANS BRAUCĒJS - N.VIARRA !
IZDOMĀJU STĀSTIŅU ,KĀ VIŅŠ TĀDĀ POZĪCIJĀ NOKĻUVA !
Ceru visiem saprotams uzdevums !


Vārdu skaits : Ne mazāks par 50 !

Atlīdzība : 5 TP + ja kvalitatīvs darbs , normāls stāsts , normāls noformējums , nav viss teksts vienā putrā , skaidra bilde (nav sliktas kvalitātes) - tad par kvalitāti un noformējumu iespējams dabūt vēl vienu TP ! (Tātad 5+1 TP iespējams nopelnīt) !

Termiņš : līdz otrās sezonas sākumam !

Savu riteņbraukšana karjeru uzsāku trekā, kurā lai piepelnītos nācās strādāt par filmētāju. Sākumā man tik uzticētas tikai amatieru sacensības, kuras bija jātranslē vietējam Sportacentram.com, bet ar laiku redzot, ka spēju turēt kameru un braukt ar riteni pietiekami ātri un kvalitatīvi, tiku ielūgts filmēt pasaules čempionātu Amsterdamā, Nīderlandē, kā Eurosport filmētājs. Protams, es biju patīkami pārsteigts par šo godu. Pirms sacīkstēm pienāca galvenais Eurosport direktors un piekodināja censties braucējiem piekļūt cik tuvu vien varu. Pirmās priekšsacīkstes aizvadītas, tas pats direktors saka ir labi, bet var vēl labāk.Pēc pusfināliem devāmies uz kopējo sapulci, bijām 3 filmētāji, kuri strādāja uz riteņiem, bet bija zināms, ka tikai viens no mums varēs filmēt lielo finālu, kuru vēros vairāki miljoni cilvēki. Direktors Šaizers, pateicās mums visiem, bet beigās man par pārsteigumu izvēlējās mani un teica: "Tu jau zini, kas jādara!". Es no priekiem gandrīz iebļāvos. Bija laiks, uzsēdos uz ritenis un sev teicu:"Šī ir mana iespēja izsisties!" Uzkāpu uz riteņa un steidzos uz startu, gandrīz nokavēju. Fināls ir sācies, es spēku pārpildīts turos līdz līderim, Aleksandam Vinokurovam. Azarta apmāts es tuvojos treka iekšmalai, lai iegūtu labāko pozīciju, bet apli pirms, beigām sporta gars ņēma virsroku un nometu kameru un ielidoju trekā un finišēju pirmajā vietā, apsteidzot olimpisko čempionu! Diemžēl Treka Riteņbraukšanas federācija nejutās tik laimīga un tiku izmests no zāle vēlāk arī saņēmu mūža aizliegumu atrasties, jebkuru treka sacensību norises vietā. Žēl, ka viņi negribēja redzēt manu talantu, bet iespējams tieši šeit Omega GM ProCycling pamanīja mani un ļāva pievienoties šai komandai šo sezon!

Kas par jandāliņu šodienas sacensībās Vlandereenaa,jau pašā finišā pamatīga riteņu un pašu braucēju čupiņa...Piedalījas ap 20 braucējiem,tomēr finišēja tikai 3,jo vairāki izstājās ,vai neiebrauca atvelētajā laikā...Andy šoreiz patiešām noveicās,jo kaut kā pamanījās izsprukt cauri šai burzmai(Paldies mūsu izcilajam reportierim Krišam,kurš nofiksēja šo brīdi)Es,gar pašu labo maliņu vien pabraucu garām,protams brauceju vidū dzirdēju asākas vārdu pārmaiņas,pat brieda kautiņš sacensību laikā,bet es mēģināju koncentrēties sacīkstiei..Protams,es tur arī varēju būt,un tad vistacamāk uz augstām vietām necerēt..veiksme nāca talkā.Man pēc sacīksties pateica,ka šo masu avāriju izraisīju kāds no Alpin Grande komandas pārstāvjiem,bet nu lai nu paliek,mani tas īsti neskar arī..

Krisis06 - 6 TP


collinson - 5 TP (1 punktu noņēmu ,jo viss teksts vienā putrā - vismaz 3 vietās varēja sadalīt pa jaunām rindām ... Sākumā runa iet par sacensībām , seko ,ka tajās piedalās Endijs , un kā nākamā daļa - kur jau pats Endijs dalās ar savām domām ) ...

Šoreiz gifs, ceru, ka tas TP daudzumu neiespaidos ;D




Tātad, Andrejs Volkovs šosezon nav spīdējis SRA tūrē, taču bija laiki, kad viņš bija labākais Ukrainas jaunais velosportists. Tāds statuss viņam bija tikai līdz šim atgadījumam, par kuru jums pastāstīšu.

Kā jau katru sezonu, arī 2013. gada sezonas vidū notika Austrumeiropā lielākās un prestižākās sacensības Tour of Poland. Tā kā Ukrainā nav savu sacnesību, kas būtu iekļautas kā oficiālas starptautiskās sacensības, tad visi Ukrainas, Kazahstānas, Baltkrievijas, Ungārijas un Rumānijas braucēji koncentrējās uz lielākajām tuvumā esošajām sacensībām. Volkovs, kurš tikko bija parakstījis līgumu ar Baltkrievu komandu Euskadi, tika uzskatīts par vienu no favorītiem uz uzvaru daudzajos sprinta posmos. Lai gan Volkovam nebija izredžu cīnīties ar Alpin un Alpha braucējiem Tatru kalnos Slovākijas pierobežā, no viņa sagaidīja vairākas uzvaras līdzenajos posmos, kas, protams, lika Andrejam satraukties, jo viņam pirmoreiz bija jātiek galā ar šādu spiedienu.

Tūri Andrejs uzsāka viduvēji, finišējot TOP 10 abos pirmajos posmos, taču ne reizi neuzkāpjot uz goda pjedestāla. Tomēr ukraiņu fani nebija nobēdājušies. Omega komandā bija uzplaukusi jauna zvaigzne un tas bija cits ukraiņu braucējs - Andrijs Kovaļenko. Viņš bija atrāvies un izcīnijis uzvaru pirmajā posmā un bija kopvērtējuma līderis par 3 minūtēm apsteidzot Volkovu. Tomēr šoreiz bija Andreja laiks, jo 3. posmā pirms finiša ir paredzēts īss, taču stāvs kāpums, kas palīdzēs Volkovam iegūt pārsvaru pār citiem sprinteriem, kuriem nepatīk kalni.

Posms sākas izcili, Euskadi kontrolēja peletonu, Andrejs jutās gatavs cīnīties un karstie laika apstākļi viņam pat palīdzēja ieiet savā tempā un iegūt morālo pārsvaru. Pēdējajos 10 km tika noķerti arī atrāvienā devušies sportisti, taču lai to panāktu Euskadi bija iztērējuši visus sportistus! Peletona temps bija nežēlīgs un Andrejs palika viens pats bez komandas biedriem, tomēr tas neliedza viņam palikt grupas priekšā un turēties tieši aiz tautieša Kovaļenko. Pēdējie 10 km bija jāveic pa Krakovas ielām, kur bija paredzēts veikt divus apļus, un sagaidījis stāvo kāpumu Volkovs devās uzbrukumā, kam sekot nespēja neviens. Volkovs ātri iekrāja pusminūtes pārsvaru un viss šajā sacīkstē jau bija skaidrs - Volkovs devās pretī uzvarai! Pirmoreiz šķērsojot finiša līniju viņš pacēla rokas un sāka svinēt savu pirmo uzvaru lielajā tūrē! Tāpat kā faniem, arī Volkovam sejā atplauka smaids, taču viņš pats vēl nesaprata ko ir izdarījis. Pilnīgi aizmirzdams par otru apli, Volkovs sagaidīja savus komandas biedrus un sāka pateikties par padarīto darbu. Sacensību komentētājs tikmēr skaļrunī mēģināja pavēstīt par radušos kļūdu, bet Volkovs mācēja runāt vien savā dzimtajā ukraiņu un krievu valodā, un nesapratu vēstījumus angliski. Tikai pēc tam, kad komandas biedrs Grosbergs viņam atgādināja, ka jābrauc vēl gandrīz 5 km, Volkovs saprata ko izdarījis un nokaunējās tik ļoti, ka vairs nespēja cīnīties ar pretiniekiem. Arī 3. posmā uzvaru izcīnija Kovaļenko un ukraiņu fani varēja tikai pasmieties par Volkova neveiksmi, nosaucot Kovaļenko par Ukrainas labāko velosprtistu. Kamēr citi pasmējās, tikmēr Volkovs nokaunējies mēģināja tikt pāri pārmetumiem gan no sevis, gan no komandas vadības.

Kokins dodas uz sacensībām!

Visiem jau zināmais Matīss Daniels Kokins, kurš ir nonācis Alpha Racing komandas paspārnē Septembra pirmajā nedēļas nogalē devās uz Baltijas kausa sacensībām. Visi uzskatīja, ka Kokins būs galvenais favorīts šajās sacensībās un pirmajos 4. posmos viss ritēja kā vajadzēja, atlicis bija tikai 5. - pēdējais posms Baltijas kausa sacensībās.

Ierazdamies uz 5. posmu Kokins bija pārsteigts, ka neviens vēl nav ieradies, kaut bija palikušas tikai 15 minūtes līdz startam. Tā nu viņš noteiktajā laikā startēja trasē - viens pats. Ātrums bija milzīgs, jo gribēja lielu pārsvaru pār 2. vietas ieguvēju, kurš nebija ieradies uz sacensībām. Kokins finišēja, bet... Nāca viena, ļoti liela atklāsme, viņš bija nokavējis sacensību dienu un bija noslīdējis uz pēdējo pozīciju, jo viņam iedeva sodu, par neierašanos. Tā nu Matīss pazvanīja Alpha GM - collinson, un viņš bija ļoti noraizējies, ka ir iegādājies tik neveiklu un neattapīgu sportistu, tomēr sapratu savu braucēju, taču piekodināja, lai vairs nekas tāds nekad neatkārtotos.

Nevar jau tos 6 TP neielikt! Tikai man drusku neierasti, ka katrs teikums savā rindkopā

vairogs - 6TP!

P.S. Siliņš ne to vien sola ;D

Viss sākās vakar, pēc treniņa Krists bija ļoti noguris. Ar visu ekipējumu un velosipēdu viņš devās mājās. Pa ceļam viņš ieraudzīja kādu jaunu bāru, kurš bija atvērts visu nakti. Krists nodomāja, ka 15 minūtes bārā par sliktu nenāks. Tā nu viņš tur iegāja. Krists kā jau laipns un draudzīgs cilvēks, uzreiz atrada sev draugus. Kopā ar tiem iedzēra pāris malkus alus. Kad pulkstenis bija precīzi 2 naktī, Krists saprata, ka viņa iedomātās 15 minūtes ir pārvērtušās jau 4 stundās. Krists pavisam iereibis devās mājās. Mājās nonākot, viņš nenovilkdams nevienu drēbju gabalu, un pat nenoliekot malā velosipēdu, devās gulēt. No rīta, kad Krists pamodās, viņš ieraudzīja savu draudzeni ar fotoaparātu rokās. Tā nu šī bilde ir tapusi. Tas arī viss, kas notika ar Kristu.

Šeit jūs redzat mani pēc uzvaras Giro d'Italia tūrē. Tā bija laimīgākā diena manā dzīvē, tās sajūtas es nekad neaizmirsīšu. Tūres laikā biju atdevis visus savus spēkus, taču kad saņēmu kausu es jutos kā no jauna piedzimis. Tajā brīdī es noteikti biju laimīgākais cilvēks pasaulē un šeit es nepārspīlēju. Pēc tā cik daudz sviedrus es izlēju un sāpes es izjutu, savādāk nemaz nevarēja būt. Turot rokās šo kausu es spēju domāt tikai par to cik ļoti daudziem cilvēkiem man ir jāpateicas par to ka varu šeit atrasties. Ģimenei, komandai un protams pašam sev. Kā jau zināms tad ziedu meitenes tevi sabučo kas ir arī redzams un mana vaiga. Tā nu es nodevu stafeti tālāk un sabučoju savu uzvarētāju kausu. Ceru ka tas nebija pēdējais ko turu rokās.